Saskaņā ar
Taconic Biosciences informāciju tikai 12% zāļu kandidātu, kas ieiet klīnisko izmēģinājumu posmā, tiek apstiprināti no normatīvo iestāžu puses. Zāļu izveides procesa visgarākais un visdārgākais posms, klīniskie izmēģinājumi, ietver vairākas cilvēku testēšanas fāzes, un katrā fāzē ir iesaistīti simtiem vai tūkstošiem dalībnieku.
Tradicionālais lineārais nejaušu kontrolēto izmēģinājumu (randomized controlled trials — RCT) process nav mainījies gadu desmitiem. Tam trūkst elastības, ātruma un analītiskās jaudas, kas nepieciešama precizitātes medicīnas modeļa attīstībai. Uzņēmumiem ir grūtības atrast pareizos dalībniekus, nemaz nerunājot par darbinieku darbā pieņemšanu, noturēšanu un efektīvu pārvaldību. Šī procesa neefektivitāte būtiski veicina pieaugošās zāļu atklāšanas un izstrādes izmaksas, kā arī zemo apstiprinājumu līmeni. Tas arī kavē inovācijas.
Farmācijas uzņēmumi var lietot prognozējošus mākslīgā intelekta modeļus visā klīnisko pētījumu posmā zāļu izstrādē, sākot no dizaina līdz datu analīzei, lai palīdzētu:
- Identificēt piemērotus pacientus, veicot publiski pieejamā satura datizraci.
- Novērtēt izmēģinājumu vietas veiktspēju reāllaikā.
- Automatizējot datu koplietošanu dažādās platformās.
- Sniedzot datus gala atskaitēm.
Algoritmu apvienošana ar efektīvu tehnoloģiju infrastruktūru nodrošina, ka konstantā klīnisko datu straume tiek efektīvi tīrīta, apkopota, uzglabāta un pārvaldīta. Tādējādi pētnieki var labāk izprast zāļu drošību un efektivitāti bez nepieciešamības manuāli apkopot un analizēt apjomīgās datu kopas, kas ģenerētas izmēģinājumu laikā.